Koncertzālē “Latvija” atzīmēs Jaņņa Ksenaka simtgadi

27.04.2022

29. maijā Ventspilī, koncertzālē “Latvija”, ar vērienīgu divdaļīgu koncertu “Εκατό Χρόνια” jeb “Simts gadi” tiks atzīmēta izcilā grieķu komponista, arhitekta un savdabja Jaņņa Ksenaka (Iannis Xenakis) apaļā gadskārta.

1922. gada 29. maijā uz Zemes ieradās Jannis Ksenakis. Protams, viņš piedzima, turklāt – Rumānijas pilsētā Breilā, nevis Grieķijā. Mēģināt runāt par viņa personību, rokrakstu, atstāto mantojumu gan mūzikā, gan arhitektūrā, lietojot ierasto vārdu krājumu un jau aprobētu stilu, vienmēr ir riskanti. Riskanti iekrist puspatiesību, banalitāšu vai gluži pretēji – pārintelektuālu un šauri specifisku jēdzienu un konstruktu slazdos. Samierinoties ar faktu, ka lielais vairums no mums var tikai mēģināt iztēloties, ko nozīmē “būt par Janni Ksenaki”, un iztēlei robežas nekad nav vēlamas, derīgs var būt arī pieņēmums, ka viņš ieradās. No kaut kurienes, ne no šejienes.

Ar iztēlošanos un pieļaujot tās kā katram savas iespējamības, ievērojamā skaņraža dzimšanas dienā vienkop Ventspilī pulcēsies mūziķi, mākslinieki un dejotāji, lai divdaļīgā notikumā un, piedāvājot savas versijas par to, ko nozīmē būt Jaņņa Ksenaka pasaulē kā aktīviem tās iemītniekiem, klausītājiem un vērotājiem vienlaikus, šo dienu atzīmētu.

Svētdienas ievadā plkst. 14:00 koncertzāles Mazajā zālē notiks trīs komponista kamerdarbu atskaņojumi. Vijolniece Marta Spārniņa interpretēs dvīņu skaņdarbus “Mikka” un “Mikka S” solo vijolei. Turpinājumā virtuozais krievu pianists Mihails Buzins (Mikhail Bouzine) lasīs “Evryali” jeb “Atklāto jūru” klavierēm – skaņdarbu, par kuru, to pabeidzot un veltot franču pianistei Marī-Fransuāzai Bukvē (Marie-Françoise Bucquet), pats komponists teicis: “Še, apskaties! Un ja tev šķiet, ka vari ar to ko iesākt, spēlē!” Savukārt skaņdarbu “Okho” trim perkusijām ar laikmetīgās dejas tandēma “IevaKrish” veidotu horeogrāfiju interpretēs pazīstamais sitaminstrumentu trio “Giunter Percussion” no Viļņas.

Jubilejas turpinājums, otrā daļa un kulminācija, koncertzāles Lielajā zālē sāksies plkst. 18:00, kad pirmoreiz Latvijā Jaņņa Ksenaka monumentālo skaņdarbu “Pléïades” atskaņos latviešu perkusionistu Guntara Freiberga, Elvija Endeļa un Mika Bāliņa jeb ¾ “Perpetuum Ritmico”, kā arī lietuviešu sitaminstrumentālistu Pāvela Gintera (Pavel Giunter), Sigita Gaiļus (Sigitas Gailius) un Andrja Rekaša (Andrius Rekasis) veidotais sekstets. 1978. gadā pēc ansambļa “Percussions de Strasbourg” pasūtījuma tapušais darbs līdzās baletam “Kraanerg” tiek uzskatīts ne tikai par paša komponista radošo virsotni instrumentālajā mūzikā, bet arī par izpildītāju spēju galējo robežu pārbaudi. Lietpratēju vidū pat valda pārliecība, ka darbs ir metrs, ar kuru noteikt, ko vērts ir tas vai cits kolektīvs, un kā jau etalonam tam līdzīgu nav. Jāteic gan, ka kosmiskā mēroga darbs no klausītāja nepieprasa tā, kā no mūziķiem, bet gan kā visvarens dabas spēks ļauj sev pieskarties, aizrautu elpu pabūt sevī. Gluži kā tāds milzu ūdenskritums, aiz kuriem daudzviet pasaulē iespējams paiet. Vai vētra, kuras laikā tā vien niez nagi aiziet līdz mola galam. “Daudz”. Viena no, šķiet, Ksenaka apzināti ieviestajām iespējām darba nosaukumu tulkot. Daudz visa – instrumentu, skaņu, tembru, tempu, sajūtu, informācijas. Daudz mūziķu pūļu un meistara darba, radot īpašos, atskaņojumam nepieciešamos metāla sitaminstrumentus “sixxen”. Daudz varenības. Daudz gluži kā vesela plejāde zvaigžņu debesīs, Vērša zvaigznājā.

Jubilejas koncertu scenogrāfiju kopā ar kolēģi Ievu Stalšeni veido mākslinieks Miķelis Fišers. Iztēlojoties pasauli, kura atzīmēs Jaņņa Ksenaka trīssimtgadi, scenogrāfs saka: “2222. gadā pēdējie Mutantu kari uz Zemes ir sen kā beigušies. Neticami, taču citplanētieši no kodolgenocīda ir izglābuši 8 mūziķus un divus dejotājus, kuri nu mūzikas cienītājiem sniedz starpgalaktiskus koncertus. Lai skatuves māksliniekus pārvadātu starpgalaktiskajā telpā, tos uzglabā Lēnā laika kokonos, anabiozē. Ņemot vērā posttraumatisko šoku, viesizrādes organizējošā civilizācija uzskata par lietderīgu koncertējošajiem mūziķiem translēt simulāciju, ka tie joprojām atrodas uz Zemes, vienmēr eksistējošā laika cilpā pirms katastrofas. Lai šie koncerti ir par aicinājumu mūzikas mīļotājiem pakāpties soli atpakaļ izplatījumā un baudīt Ksenaka skaņdarbus starpgalaktiskā panorāmā ārpus lineārā laika plūduma!”

Šķiet nesvarīgi – laikā, telpā, izplatījumā, starpgalaktikā vai kur citur, taču par ceļošanu kā sevis izaicināšanu un apzinātu došanos nezināmajā reiz trāpīgi, runājot par to, ko nozīmē “būt par Ksenaki”, izteicies kāds mūzikas kritiķis: “Bēthovens dabu aprakstīja savā Pastorālajā simfonijā, Sibēliusu tā satrieca viņa Tapiolā, bet bija jānāk Ksenakim, lai mūzika kļūtu par dabu. Brīvdienās Korsikā viņš savu kanoe laiviņu airēja tieši vētrā. Tik, cik pats un airi spēja turēt. Kad klausāties viņa mūziku, arī jūs dodaties ārā, pretim muzikālās vētras epicentram, kas spēcina, iedvesmo un iedveš bijību. Uz tikšanos tur, ārā!” 

Biļetes uz Jaņņa Ksenaka jubilejas koncertiem 29. maijā Ventspilī, koncertzālē “Latvija” nopērkamas “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības tīklā. Pārdošanā gan atsevišķas biļetes uz katru no koncerta daļām, gan kopīgs abu koncertu abonements par izdevīgāku cenu.

Jubilejas koncerti “Εκατό Χρόνια” jeb “Simts gadi” iespējami ar Grieķijas vēstniecības Latvijā un Ventspils valstspilsētas pašvaldības finansiālu atbalstu.

 

Jaņņa Ksenaka lieldarbs “Pléïades” perkusiju sekstetam “Les Percussions de Strasbourg” ieskaņojumā

Pianists Mihails Buzins koncertā izpilda skaņdarbu “Evryali"

 

Organizē SIA "Kurzemes filharmonija"
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība