Par mums

KONCERTZĀLE "LATVIJA"

No idejas līdz realizācijai – 16 gadi

Doma par koncertzāles nepieciešamību Ventspilī pirmo reizi izskanēja jau 2003. gadā, bet 2005. gadā īpašā pilsētbūvniecības un arhitektūras plenērā tika noskaidroti tās potenciālie projektētāji – Vācijas arhitekti Deivids Kuks un Martins Hāss. Divus gadus vēlāk arī tika parakstīts līgums par tehniskā projekta izstrādi, taču drīz vien sekojošā globālā ekonomiskā krīzē plānu realizēšanu nobremzēja. Tomēr pavisam atteikties no tiem ventspilnieki negrasījās. 

Arhitekti Ventspili pirmo reizi apmeklēja ziemā, kad visur bija sniegs un ledus, kas zināmā mērā ietekmēja viņu izvēli par to, kādai koncertzālei būtu jāizskatās. Viņi iespaidojās no vācu mākslinieka Kaspara Davida Fridriha 19. gadsimta divdesmitajos gados radītās gleznas Ledus jūra. Tajā redzami iespaidīgi ledus plākšņu krāvumi un to līnijas arī attēlotas koncertzāles projektā. Gleznas oriģināls skatāms Hamburgas mākslas muzejā.

Koncertzāles “Latvija” būvniecība pēc Vācijas arhitektu biroja "Haascookzemmrich Studio 2050” projekta no jauna labiekārtotajā Lielajā laukumā sākās 2017. gada februārī un tika noslēgta 2019. gada jūnijā. Ēkas kopējā platība ir 6883 kvadrātmetri, turklāt tajos sadzīvo gan koncertzāle, gan Ventspils Mūzikas vidusskola – 76% paredzēti mūzikas vidusskolas vajadzībām, 24% koncertzāles funkciju īstenošanai. Kopējās investīcijas šī projekta realizēšanā sasniedza 33 miljonu eiro.

Teicama akustika, lieliski instrumenti

Ēka ar īpašo arhitektonisko veidolu gaumīgi iekļaujas atjaunotajā Lielajā laumā, bet gan mūziķiem, gan mūzikas cienītājiem vēl svarīgāki ir koncertzāles nevainojamie akustiskie rādītāji, ko par izciliem atzinuši gan nozares profesionāļi, gan Latvijas un ārvalstu mākslinieki. Par skanējumu, protams, tika domāts, jau projektējot un būvējot ēku, arī zāli uztverot kā mūzikas instrumentu. Pielāgot akustiku tieši konkrētam izpildītājam un koncertam palīdz īpašs zāles aprīkojums. Lielajā zālē pie griestiem iekārti akustiskie vairogi jeb reflektori, kurus ar skatuves mašinērijas palīdzību var nolaist zemāk vai pacelt augstāk, tā koncertzāles akustiku pielāgojot konkrēta koncerta skanējumam. Tādam pašam nolūkam kalpo akustiskie aizkari, kas izvietot gar sienām balkonā.

Koncertzāles lielajā zālē ir 578 skatītāju vietu, bet mazajā koncertus var apmeklēt 120 mūzikas cienītāji, turklāt tā arī pārveidojama par brīvdabas skatuvi, kurā pasākums no pārvietojamajiem krēsliem vai Lielā laukuma zaļajiem pauguriem  jau var baudīt daudz lielāks apmeklētāju skaits.

Koncertzāles “Latvija” lielajā zālē atrodas divi pasaules līmeņa instrumenti – akustiskās koncertērģeles, kas tapušas uzņēmumā "Johannes Klais Orgelbau GmbH & Co. KG" Vācijā, un šobrīd pasaulē lielākās vertikālās koncertklavieres, ko radījis latviešu izcelsmes klavierbūves meistars Dāvids Kļaviņš. Ērģelēm ir aptuveni 3500 stabuļu, kas izvietotas trīs stāvu augstumā, turklāt daļa no tām ražotas arī Latvijā – Ugāles ērģeļbūves darbnīcā. Tās ir visdažādāko izmēru – sākot no lodīšu pildspalvas izmēra, kuras ir no metāla un līdz pat 5,5 metru garām koka stabulēm. Savukārt klavieru augstums ir 4,70 metri, un, lai spēlētu šīs klavieres, pianistam no balkona līdz instrumentam jākāpj pa trepēm.

Gaiša, silta un ekonomiska

Ēkā iebūvētas 13 dažādas energoefektivitāti paaugstinošas tehnoloģijas. Piemēram, virsgaismas logi foajē un Lielajā zālē, zemes siltumsūknis, aptuveni 100 metrus garie ģeotermālie tuneļi, kas atrodas pagraba līmenī un ļauj vasarā dabiski atdzesēt, bet ziemā tāpat sasildīt gaisu, nepatērējot enerģiju, žalūziju vadības sistēma, īpaši energoefektīvi logi un citas. Padomāts arī par efektīvāku gaismu sistēmu. Gaismas kabinetos ieslēdzas un izslēdzas automātiski, reaģējot uz to, vai kāds tajos atrodas, kā arī kombinē dabisko un mākslīgo apgaismojumu, lai panāktu vēlamo gaismas intensitāti.

Koncertzāles ēka atzīta par 2019. gada labāko jaunbūvi Latvijā, kā arī saņēmusi daudzas citas balvas, tajā skaitā starptautisko konkursos, par dizaina risinājumiem, energoefektivitāti  un ilgspējību.

Koncertzāli "Latvija" apsaimnieko SIA "Kurzemes filharmonija".

 

DOKUMENTI

PROJEKTI